Šajā rakstā Jums izstāstīšu savu pieredzi kā tiku apkrāpts, stāsta galvenā varone – Lāsma Mennika. Iemācīsities neuzticēties svešinieku solījumiem un nedaudz aprakstīšu arī potenciālo krāpnieku psiholoģiju. Šo rakstu es rakstu nelabprāt, bet citu iespēju neredzu, un vēlos brīdināt citus, lai uzmanās iesaistīties jebkādos darījumos ar Lāsmu Menniku.
Situācija ir diezgan sarežģīta, bet mēģināšu maksimāli, detaļās izklāstīt to. Lai saprastu kontekstu sākšu nedaudz ar vēsturi.
2019.-2021. gadam strādāju nekustamo īpašumu kompānijā Latio. Tā laikā palīdzēju izīrēt mazu dzīvokli Ludzas ielā 2a, Rīgā. Dzīvokļa kopīpašniece, Natālija, ļoti slima sieviete, dzīvo Vācijā, tur arī ārstējās. Zemesgrāmatā bija noteikt aizliegums pārdot dzīvokli, bez Alexander (Natālijas dzīvesbiedrs) piekrišanas. Es biju vienīgais, kam bija šī dzīvokļa atslēgas, kas organizēja visus īres procesus. Dzīvoklis tika izīrēts līdz 2024. gada janvārim, kad Natālija izlēma viņu pārdot, jo nepieciešami līdzekļi priekš ārstēšānās.
Izvietoju ss.lv sludinājuma portālā dzīvokli pārdošanā par 10,000 eur. Bija vairāki interesenti ar kuriem apskatījām dzīvokli. Dzīvoklis bija sliktā stāvoklī, ar nelegāli izbūvētu tualeti un dušu, par ko visu informēju potenciālos pircējus apskates brīdī.
Dzīvokli izlēma iegādāties Lāsma Mennika. No sākuma komunikācija visa likās lieliska. Vienojāmies par summu un izstāstīju kā notiks pārdošanas/pirkšanas process. Tas gan nebija vienkāršs, jo Natālijai un Alexander nebija iespējas (ne materiālas, ne veselības) atlidot uz Rīgu, lai klātienē aizietu pie notāra un parakstītu darījuma dokumentus, kā arī nebija ne e-paraksts, lai to visu parakstītu attālināti. Attiecīgi izlēmām veidot pilnvaru uz mani, kuru parakstīja notārs Vācijā, un tad fiziskā (papīra) veidā sūtīja uz Latviju, kur šie dokumenti bija jāiztulko no vācu valodas un tad jāiesniedz notāram un Zemesgrāmatai. Saprotams, ka šo visu nevar izdarīt ātri, ņemot vērā veselības apstākļus un ātrumu kādā notiek dokumentu sagatavošana, sūtīšana un tulkošana.
Dzīvoklim bija sakrājušies parādi, kurus īpašniekiem nebija iespējams nomaksāt. Vienojāmies, ka pircēja, Lāsma, nomaksās visus dzīvokļa parādus, kas tiks iekļauti pirkuma līguma summā (10,000 eur). Tobrīd īsti arī nebija zināmi cik lieli ir šie parādi, jo bija uzkrājušies dažadi soda procenti, un parāda apmērs turpināja augt. Vienojāmies, ka pirkuma līgumā pārdošanas summa būs 7100 eur, bet par pārējo naudas daļu Lāsma nomaksās sakrājušos parādus un tulkošanas izdevumus, kā arī, ja kaut kas paliks pāri atdos skaidrā naudā. Šeit ir arī pirmā mana kļūda, ka šī daļa netika noformēta līguma formā, bet vienošanās bija mutiska un rakstiski ir pierādāms tikai mūsu savstarpējās Whatsapp sarakstēs. (Ja kādam tas interesē, droši ar mani var sazināties, man ir visi pierādījumi tam.)
Ar Lāsmu vienojāmies, ka viņa samaksās rokas naudu, noslēdzot rokas naudas līgumu, par dzīvokļa iegādi 900 eur apmērā (kas tiks atgriezta noslēdzoties darījumam). Ko arī izdarīja, samaksājot man 900 eur skaidrā naudā. Bet pēc 2 dienām, kad sapratām, ka viss process nenotiks tik ātri un pilnvara vēl nebija atsūtīta un nebūs arī gatava tuvāko 2 nedēļu laikā, vienojāmies, ka rokas naudas līgumu atceļam un es atskaitīju Lāsmai uz viņas kontu atpakaļ iedotos 900 eur.
10.06.2024. nodevu Lāsmai lietošanā dzīvokļa atslēgas, lai varētu uzsākt nepieciešamos remonta darbus (praktiski dzīvoklis jau ir nodots lietošanā), jo Lāsma ta palūdza mani un īpašnieci, tobrīd neuzskatījām to par risku, tas bija viņas pusē, ja pēkšņi dzīvokļa īpašnieki mainītu savu lēmumu un izlemtu nepārdot dzīvokli, bet tāda nolūka nebija.
Tā gāja dienas, vairākas reizes tika sūtīts notārei paraugs par to, kādai ir jābūt pilnvarai. Zvērināta notāra Agras Šeibes biroju ieteica pati Lāsma, ar viņiem arī sazinājos. Tika sagatavota pirmā (tādas būs vairākas) pilnvara, atsūtīta uz Rīgu, iztulkota, bet, kad pirmo reizi plānojām doties pie notāra (21.08.2024., jā saskaņošanas, pilnvaras izveide, atsūtīšana un tulkošana, vienošanās kad tiekam abi pie notāra kopumā prasīja 3 mēnešus), iepriekš biju notārei nosūtījis viņiem sagatavotos darījuma dokumentus, viņi secināja, ka pilnvarai nav pareizā notariāla forma, kas nozīmē, ka šāda pilnvara nav derīga, un jātaisa jauna.
Tā arī darījām, atkal īpašniece veidoja jaunu notariāli apstiprinātu pilnvaru no Vācijas, akta formā. Komunikācija ar Lāsmu sāka jau pasliktināties, lai gan palikušas bija tikai formalitātes (samaksāt naudu un mainīt īpašuma tiesības).
Jaunās pilnvaras tika sagatavotas, atsūtītas, iztulkotas un sarunājām došanos pie notāra 08.11.2024., kur notāres pārbaudīja, parakstīja visus dokumentus, tos arī iesniedzām Zemesgrāmatā. Zemesgrāmata, diemžēl neizskatīja dokumentus, jo bija vēl nenomaksātie parādi un bija uzlikts liegums no ZTI (zvērinātu tiesu izpildītāju) atsavināt dzīvokli. Šie bija tie nenomaksātie procenti, kas bija auguši. Pēc būtības dokumentus Zemesgrāta nemaz neizskatīja.
Noskaidrojām precīzi kādas summas ir jāsamaksā un to arī Lāsma izdarīja, sagaidījām, kad tika noņemti ZTI uzlikti aizliegumi un 03.12.2024. devāmies jau 2. reizi pie notāres. Tur, izpētot pilnvaras, notāre secina (šeit arī neliela notāru kļūda, ka tas netika pamanīts iepriekš, bet gadās, mēs visi esam tikai cilvēki), ka Alexander ir sieva (kas nav Natālija, par ko es nebiju informēts), attiecīgi, ir nepieciešama vēl viena pilnvara, no laulātā, kura atkal ir jāsagatavo Vācijā un jāsūta uz Latviju tulkot, pirms iesniedzam dokumentus Zemesgrāmatā.
To arī darījām, dokumenti tika atsūtīti, iztulkoti, un devāmies jau 3. reizi pie notāres, kur visi dokumenti tika parakstīti, un iesniegti Zemesgrāmatā. Tobrīd, Lāsmas izmaksas sastādīja – 105 eur, tulkošana 1. reizē, 145 eur tulkošana 2. reizē, 264.52 eur komunālo maksājumu parāds, 195.38 eur parāds par gāzi, 228.86 eur parāds Rīgas namu pārvaldniekam + 193.10 eur parāda nokavējuma procenti, 119.10 eur dzīvokļa nodokļa parāds, 89 eur tulkošanas pakalpjumi 3. reizē. Kopumā 1507.6 eur. Attiecīgi, no 2900 eur Lāsmai atlicis samaksāt 1392.4 eur skaidrā naudā. 28.01.2025. gadā Zemesgrāmata apstiprināja tiesību maiņu un dzīvoklis oficiāli ir Lāsmas Mennikas īpašums. Un šeit sākās jautrākā daļa.
Lāsmai atlicis atdot atlikušo summu īpašniecei, bet sākumā saka, ka ir ļoti aizņemta darbos un atrodas ārzemēs. Visu laiku tiek atlikts maksājuma datums. Tiek izdomāti meli un rakstīti apvainojumi manā un īpašnieces virzienā. Īpašniece pat piekrīt un saka, lai noņem no šīs summas maksājumus par komunālajiem rēķiniem, kas bija sakrājušies Lāsmas dzīvošanas laikā no jūnija līdz janvāra beigām. Atlicis tikai samaksāt 1100 eur, kas bija apsolīti man, par to, ka palīdzēju nokārtot šo darījumu kā pilnvarotā persona (tīri tehniski parādā paliek saimniecei, un viņa tad ar mani norēķinātos, bet komunikācija ar Lāsmu bija tik drausmīga, un viņa vairs nevēlās iesaistīties, jo saprot, ka nav nekāda līguma, kas oficiāli pierādītu šo vienošanos, izņemot Whatsapp sarakstes, tāpēc saka, ka man pašam jāvienojas ar Lāsmu). Saprotu dzīvē mēdz būt dažādi, trūkst līdzekļu, un iespējams norēķināties pa daļām, ne uzreiz, bet, diemžēl, šādu variantu no Lāsmas puses neesmu saņēmis. Diemžēl, naudu no īpašnieces prasīt es nevaru, jo viņai tā ir daudz vairāk nepieciešama, un sanāk, ka esmu palicis jaņos.
Tā arī Lāsma līdz šim nav atdevusi naudu, ir draudējusi MAN, ar tiesas darbiem (īsti gan nezinu par ko, nevienu ziņu no policijas neesmu saņēmis). Tieku apmelots, ka esmu narkomāns u.c. veida apvainojumi manā virzienā. Vispretīgākais ir tas, ka tikmēr, pati Lāsma savus soc. tīklos (kur viņai nav savs pilnais vārds uzvārds, bet gan pseidonīmi – Facebook , Instagram un TikTok) izliek saturu, kur burvīgi atpūšās un dzīve ir izdevusies.
Secinājumi
- Nekad, neuzticieties nepazīstamiem cilvēkiem, pat, ja liekas, ka komunikācija ar šo cilvēku ir lieliska un nerada nekādas aizdomas. Sākumā tā tiešām bija, bet pārdomājot visu, secinu, ka tā, iespējams, nav viņas pirmā krāpniecība (jo kamdēļ nerakstīt savu īsto vārdu soc. tīklos un slēpt visu?) Nedaudz no psiholoģijas – sākumā Lāsma ļoti strauji spieda uz draudzīgumu, teica – Ko nu tur visu laiku komunikācijā uz Jūs, pārejam uz tu, kā labākie draugi. Noskaidroju no citiem, ka viņa to pielieto visu laiku, ņemiet šo vērā.
- Vienmēr sastādiet rakstiskās vienošanās par jebkādiem darījumiem saistītiem ar naudu un ne tikai.
- Darbojaties likuma robežās un principiāli nepiekāpjaties, lai izdabātu kādam.
Noslēgumā
Visticamākais naudu es nedabūšu, bet ceru, ka citi tiks brīdināti neiekrist darījumos ar Lāsmu. Ja nauda tiks samaksāta, apsvēršu iespēju šo rakstu izņemt.
Jautājumu gadījumā, ar mani droši var sazināties soc. tīklos, kuri ir publiksi pieejami.
Vēlot labu un veiksmi, ar cieņu, Voldemārs Baroniņš.
